Laimīgs viesojas Rīta panorāmā
- "Laimīgs" tā ir kā mantra. Mantra jauniešiem lai viņi dzied līdzi "es šodien esmu laimīgs" cauri visai dziesmai. Lai viņi top laimīgi. Es domāju nost ar visu tumsu, nost ar visiem briesmoņiem un nāvēm. Tās nenes laimi. Mums vienkārši vajag vairāk prieka mūsu dzīvēs, prieka par dabu, par bērniem, par ģimeni, suņiem un kaķiem, par mazajām lietām. -
Tu šodien esi LAIMĪGS
Draugi, es lieku priekšā... Tagad, vienā momentā izbeigsim skatīties uz visu slikto, un būsim laimīgi!
No šī brīža centīsimies savās dzīvēs sameklēt tikai un vienīgi to, kāpēc tā ir kolosāla! (tieši tik vienkārši. Pamēģini!)
Pavisam praktiski.
Teiksim... uztaisīsim sarakstu - "Lietas kas manā dzīvē ir labas un atšķir mani no visa pārējā" Un tām nav jābūt globāli milzīgām un svarīgām lietām, kā laba ģimene, daudz naudas utt. Piemēram, viena no manām lietām ir tas, ka man ir saglabājusies kāda manta no bērnības, ko ir uzšuvusi mana mamma. Vai, ka man ir jaka, taisni tādā krāsā kāda man patīk un, vēl pie tam, ziemā tā ir silta. Vai nav kolosāli? 10 tādas mazas lietas, un tu uzreiz jau esi automātiski laimīgs.
Es saku visiem jauniešiem, labais vairo labo, celsimies, augšā uz cīņu! Galvenais, palīdzi arī otram būt laimīgam.
Pārmaiņu laiks Šveicē
Gribēju padalīties ar stāstiem un emocijām no brauciena uz Šveici, kur mēs satikāmies ar kolosāliem cilvēkiem, kuri vienkārši no sevis izstaro gaismu un mīlestību.
Viesojāmies pie OCG kustības, jāsaka, dzīvesveida aizsācējiem un viņu komandas. OCG ir vispasaules cilvēku kustība, kurā apvienojas cilvēki, kas ir saskatījuši dažādas problēmas mūsdienu sabiedrībā un kas cenšas vairot cilvēku kopējo sadarbību un vienotību. Daudzi no OCG biedriem ir tieši jaunieši, kas arī grib veidot savu dzīvi priekā un brīvībā no dažādām kaitīgām lietām, kuras pasaulē tiek padarītas par pavisam normālām un vajadzīgām, kaut patiesībā tā nemaz nav.
Notika dažādas sarunas un kopīga darbošanās pilnīgi parastos, ikdienišķos darbos ar uzsvaru uz komandas darbu. Beigās arī kolosāls kāpiens Alpu kalnos un superīgs vakars pie ugunskura ar ceptu maizi un desiņām.
Jā, šajā braucienā ieraudzīju, ka var dzīvot pavisam savādāk nekā mums ierasts. Šķietami, pasaulē, kurā valda labsirdība un kopējs spēks izdarīt jebko. Es gribētu, lai arī mēs ko tādu varētu piedzīvot arī šeit, pie mums Latvijā. Jāsaka, ka es ticu, ka mēs ko tādu piedzīvosim. Arī neviena iekšējā cīņa nav par smagu, ja tev ir mīloši līdzcilvēki, kuri pirmām kārtām skatās uz to, kā jūties tu, savas vajadzības noliekot mazliet pagaidīt. :)
Denijs māmiņdienā izdod dziesmu, kas veltīta vecāku rūpēm un mīlestībai.
Šī dziesma ir radusies laikā, kad kopā ar dziedātāju Nikolaju Puzikovu un Lieni Grīnhofu skolās rīkojām akciju, kur ar jauniešiem runājām par dažādām atkarībām, kā alkohols, cigaretes un narkotikas.
Komunicējot ar jauniešiem un saprotot situācijas nopietnību, arvien vairāk redzu, kā vecāku un līdzcilvēku viedoklis vispār netiek ņemts vērā, un neviens nepadomā par to, kā viņi jūtas, kad pār viņu visdārgāko uz pasaules - viņu bērnu, pārvalda svešas varas. Proti tu esi ievilkts atkarību un mocību bedrē, no kurienes netiec ārā. Lai arī varbūt mamma tev pat neko neteiktu, viņai tāpat sāp, tas kā tu tiec aizvilkts, arvien tālāk un tālāk no viņas, un tava sirds nocietinās pasaulei.
Arī es reiz esmu neklausījies tajā, ko saka līdzcilvēki, un iznākums, gan man, gan viņiem ir šausmīgi sāpīgs.
Lūdzu nepieļausim šīs kļūdas, un kaut tas, ko tev kāds izrunā varētu šķist neinteresants, neērts, un gribās zināt labāk, varbūt ir vērts ieklausīties, nekā pēctam iet cauri sāpēm.
Mīlēsim savus vecākus, vecvecākus un tuvākos, un nejau tikai šodien, bet katru dienu no jauna. Pateiksimies, ka viņi tādi mums ir, un nejau lai tikai uzvārītu mums makaronus vakariņās un pirktu visu ko mēs gribam, bet lai vadītu mūs pa pareizajiem ceļiem dzīvē, mācoties no savām kļūdām un nododot tās mums, kaut arī mums tas uz to brīdi varētu nepatikt.
Samīļo mammu un tēti, iedod viņiem buču uz vaiga un saki paldies. Jo mammai rūp....
Denijs Grieze un Nikolajs Puzikovs sveic visus Sieviešu dienā!
Dziesma ir par ceļu, kas katram ejams, un par izvēlēm ko izdarām dzīvē. Ja tu kaut ko dari un tici tam, kaut tas var šķist kādam arī savāds vai nepierasts, tad tas tevi aizvedīs tālu, tālu dzīvē. Jo tikai patiesa sirds balss ir tā kurā varam ieklausīties, un, patiesi, tāda, kas nekad nemelo.
Tāpēc lai tev ir veiksme it visā, ko apņemies un drosme izturēt! Tas nesīs augļus!
''Es zinu, tālu, tālu, šis ceļš mani aizvedīs, uz vietu, kur zeme satiekās ar debesīm...''