Denijs māmiņdienā izdod dziesmu, kas veltīta vecāku rūpēm un mīlestībai.
Šī dziesma ir radusies laikā, kad kopā ar dziedātāju Nikolaju Puzikovu un Lieni Grīnhofu skolās rīkojām akciju, kur ar jauniešiem runājām par dažādām atkarībām, kā alkohols, cigaretes un narkotikas.
Komunicējot ar jauniešiem un saprotot situācijas nopietnību, arvien vairāk redzu, kā vecāku un līdzcilvēku viedoklis vispār netiek ņemts vērā, un neviens nepadomā par to, kā viņi jūtas, kad pār viņu visdārgāko uz pasaules - viņu bērnu, pārvalda svešas varas. Proti tu esi ievilkts atkarību un mocību bedrē, no kurienes netiec ārā. Lai arī varbūt mamma tev pat neko neteiktu, viņai tāpat sāp, tas kā tu tiec aizvilkts, arvien tālāk un tālāk no viņas, un tava sirds nocietinās pasaulei.
Arī es reiz esmu neklausījies tajā, ko saka līdzcilvēki, un iznākums, gan man, gan viņiem ir šausmīgi sāpīgs.
Lūdzu nepieļausim šīs kļūdas, un kaut tas, ko tev kāds izrunā varētu šķist neinteresants, neērts, un gribās zināt labāk, varbūt ir vērts ieklausīties, nekā pēctam iet cauri sāpēm.
Mīlēsim savus vecākus, vecvecākus un tuvākos, un nejau tikai šodien, bet katru dienu no jauna. Pateiksimies, ka viņi tādi mums ir, un nejau lai tikai uzvārītu mums makaronus vakariņās un pirktu visu ko mēs gribam, bet lai vadītu mūs pa pareizajiem ceļiem dzīvē, mācoties no savām kļūdām un nododot tās mums, kaut arī mums tas uz to brīdi varētu nepatikt.
Samīļo mammu un tēti, iedod viņiem buču uz vaiga un saki paldies. Jo mammai rūp....